Kad vēl mācījos, šķiet, 9.klasē, uz Ziemassvētkiem mammas brālis man uzdāvināja Ņinas Masiļūnes “Lielo pavārgrāmatu”. Man toreiz gatavošana īpaši neinteresēja (mācēju uzvārīt pelmeņus, kartupeļus, sakapāt rosolu), tāpēc grāmata iegūla plauktā un tur arī pavadīja garus gadus, līdz uzsāku patstāvīgu dzīvi un radās vajadzība pašai tikt pie ēdiena. Sākotnēji gatavoju to, ko biju redzējusi kā mamma taisa, ar viņu telefoniski konsultējoties. Tad atcerējos un sāku pielietot pirms 5-6 gadiem iegūto pavārgrāmatu. To arī varētu uzskatīt par manu ēstgatavošanas gaitu pirmssākumu un pirmo iedvesmas avotu. Tagad mājās man ir čupiņa ar pavārgrāmatām, kulinārijas žurnāliem, kurus šad tad nopērku, vienu pat abonēju, bet beigās tā arī nekad neizlasu, tāpēc jebkuras jaunas pavārgrāmatas pirkumu izskatu diezgan rūpīgi – vai tā man būs vienreizējai pašķirstīšanai, vai arī pielietojums būs praktisks un ilglaicīgs. Un joprojām izmantoju Masiļūnes grāmatas kā klasikas etalonu.
Šogad tā šķiet nonāks kādā dziļākā plaukta stūrī, jo beidzot Latvijā ir iznākusi pavārgrāmata, kas to ne tikai aizstāj, bet pēc visiem iespējamajiem kritērijiem arī pārspēj. Sandra un Valdis Ošiņi, kas jau ilggadīgi mūs visus priecē kā http://www.garsigalatvija.lv/ autori, šoruden ir laiduši klajā visu laiku labāko pavārgrāmatu latvietim un visiem tiem, kas grib uzzināt, kas tad īsti ir tradicionāli latviešu ēdieni. Tiesa, oriģināli grāmatas nosaukums ir “Eiropas vēsture latviešu virtuvē”, jo katrai receptei ir klāt stāsts par tās vēsturisko izcelsmi un nonākšanu līdz mums, tomēr sākot to šķirstīt saproti, ka – Jā! Lūk te tā ir – tradicionālā latviešu virtuve! Īpašu šarmu tai piešķir tas, ka autori patiešām paši katru no receptēm savā virtuvē ir pagatavojuši, pierakstījuši un nofotografējuši.
Tajā nav tādu smalkumu, kādus šobrīd populārie pavāri un restorāni popularizē kā latviskus, tajā ir īstā mūsdienu Latvijas virtuve. Tāda ar kādu mēs visi esam uzauguši, kādu ir gatavojušas mūsu mammas un vecmammas, kāda ir ienākusi un nostiprinājusies mūsu dzīvē pēdējās desmitgadēs. Vienkārši, sezonāli, pazīstami. Tieši tāpēc šī ir labākā pavārgrāmata; tā ļaus gan tikko savu dzīvi uzsākušam jaunietim sev pagatavot pazīstamu ēdienu, gan kādam, kas vairs nav tik ļoti jaunietis sameklēt kādu no vecajām “Mmmm, kā man mamma bērnībā gatavoja šo!” receptēm. Vienkāršas un pieejamas sastāvdaļas, saprotama pagatavošana un tam klāt vēl stāsts iz dzīves.
Tāpēc es rekomendēju un iesaku katram šo grāmatu noteikti iegādāties. It īpaši kā dāvanu jauniešiem, kas tikko uzsāk dzīvot atsevišķi. Tajā ir nezūdošas vērtības un pēc laika tā savu vērtību un aktualitāti nebūs zaudējusi.
Bildīte šoreiz palienēta no šejienes un arī grāmatu iegādāties te var.
Nav komentēts