Lieliskās kotletes

Klīst baumas, ka īstai sievietei esot jāmāk cept kotletes. Arī dažādos forumos viens no populārākajiem jautājumiem ir par labu kotlešu pagatavošanu. Recepšu tikpat daudz, cik saimnieču, katrai nedaudz vai daudz kas atšķiras, tomēr cepot visādās variācijās, nav nekā labāka par klasiskām kotletēm.

Svarīgākā sastāvdaļa bez šaubām ir gaļa. Tai ir jābūt labas kvalitātes, svaigai, ar laba treknuma josliņu. Cīpslaina gaļa un dažāda veida atlikumi “to jau kotletēs var iemalt” nedos ne labu garšu, ne struktūru. Vislabāk ir nopirkt veselu gaļas gabalu un pašam mājās samalt. Ja nav gaļmašīnas, tad pirkt tirgū un palūgt, lai pārdevējs samaļ. No lielveikalu gaļas, tāpat kā gatavas maltās gaļas, vajadzētu atturēties – lielveikaliem praktiski svaigas, labas neapstrādātas gaļas nav, bet visa maltā gaļa, gan veikalos, gan tirgū, parasti sastāv no treknumiem, cīpslām, atgriezumiem un ne tās svaigākās gaļas. Pašam, maļot gaļu ar vecā parauga rokas gaļmašīnu, noderēs pacieta rupjmaizes doniņa; kad visa gaļa samalta, to izlaiž caur mašīnu, lai izspiestu pēdējo, rievās aizķērušos gaļu.

Pārējās sastāvdaļas arī ir svarīgas. Daudzi mēdz variēt un, piemēram, maizes vietā liek zaļu rīvētu kartupeli, rīvētu kabaci, rīvmaizi utml tomēr pēc ilggadējiem eksperimentiem (jo kotletes cepu biežākais 1x divos mēnešos) ir pierādījies, ka klasika – pienā izmērcēta baltmaize – tāpēc arī ir klasika, ka nekā labāka par to nav. Tāpat nav pierādījies majonēzes pievienošanas labums.