Mana virtuves platība ir stipri ierobežota. Dzīvoju bez kārtīgiem skapīšiem, virsmām un plauktiem, tāpēc zināmas grūtības sagādā visu uzturēt pieklājīgā kārtībā. Par spīti tam, es sev neatsaku visādu štruntiņu un gadžetu iegādei. Pēdējais puslietderīgais pirkums bija mikseris. “Wow wow wow! Tā taču ir pirmās nepieciešamības lieta!” Droši vien. Ja vien uz galda jau nestāvētu lielais kombains ar bļodas putotāju.
Virtuves kombains jeb mašīna ar lielo bļodas putotāju bija viens no maniem priecīgākajiem notikumiem. Nē, patiešām! Ilgi pētīju internetā, salīdzināju, līdz beigās nonācu pie Kenwood Prospero KM285. Liela metāla bļoda, stikla blenderkrūze, standarta kombaina daļa ar trīs rīvēm un asmeni, gaļmašīna, citrusu sulas spiede un garšvielu dzirnaviņas.
Uzreiz mūsu mājās pacēlās kūku cepšanas biežuma rādītāji, jo mīklas tik viegli varēja saputot! Nekāda roku darba “sviestu saputo ar cukuru līdz palielinās tilpumā un kļūst gaišs”. Un cik viegli kļuva ātri sajaukt mērces salātiem – visu tik samet mazajās garšvielu dzirnaviņās, bzinn bzinn un mērce gatava! Laikam tīri garšvielas tur esmu malusi labi, ja piecas reizes. Viss kopā aizņem ne pārāk daudz vietas – pats korpuss ar bļodu vienmēr ir deguna priekšā uz galda, bet liekie “pričendāļi” aizņem vienu atvilkni. Gribētos teikt tiem, kas “aaii, tas aizņem daudz vietas un grūti tīrīt”, ka vietu neaizņem nemaz tik daudz (pat neesošā virtuvē) un lielākā tīrīšana ir izskalošana un pārbraukšana ar trauku švammi. Tāpat kā jebkurai rīvei un traukam, kurā esi kaut ko gatavojis. Ir jau, protams, arī daži mīnusi – nav tas klusākais modelis, rosolu kubiņos nekapā, un gaļu labāk palūgt samalt tirdzniecības vietā, tomēr kopējais ieguvums ir lielāks. Piemēram, bļodā ar kapājamo nazi uztaisīt vistas filejas frikadeles: parupji sagriezta fileja, zaļumi, olbaltums, karote cietes, sāls, pipari un bzzz bzzz bzzz – masa gatava. Atliek ar karoti buljonā ielaist un izvārīt. Laime un prieks. Modelis vecs palicis (laikam jau kādu ceturto vai piekto gadu strādā zirdziņš), skaļš, bet turās godam. Sāk jau siekala tecēt uz jaunākiem, bet, kamēr šis strādā, nedomāšu par jaunu, jo droši vien gribēšu Kenwood, bet nu jau kādu jaudīgāku modeli, kuram, kā likums, arī cena ir krietni jaudīga. Nootras puses 1000€ par kombainu liekas daudz adekvātāka cena, nekā svaigāko viedtālruni 🙂
Tātad, ar ko es sāku? Pareizi – mikseris. Kombaina viens no mīnusiem – vienu olu grūti lielajā bļodā saputot to neizsmērējot gar sieniņām. Tāpat arī vārītajiem krēmiem man patīk visu saputot katliņā, un turpat arī putojot karsēt (masa tāda gaisīga sanāk, un arī nevajag ar ūdens peldēm ņemties). Rokas putuslotiņa forša, bet dažreiz grūti paliek un slinkums. Tāpēc Euronics klientu dienās ar smuku 20% atlaidi nopirku Tefal 450w mikseri. Pirms kāda gada to biju dāvinājusi arī mammai (kura ir pamanījusies ar debesmannā nokaut jau kādus divus citus mikserus, no kuriem viens bija mans :D). Šis bija izturējis. Tagad varu visu darīt uzreiz uz plīts. Un arī vienu olu eleganti saputot 😀
Ja jau par putošanu.. Ir man arī pāris putuslotiņas. Mazā metāla tiek izmantota visbiežāk, bet lielā ar kaut kādu silikonu nekad – pārāk pļurcīga, mīksta. Ērti, ja vajag sajaukt kādu mīklu, kur nevajag putošanu, tikai lai sastāvdaļas sajaucas, mērces katliņā maisīt utml.
Kapāšanai primārais ir naži. Ja vajag kaut ko daudz un smalki/neregulāros gabalos, tad kombains būs īstā lieta, bet ikdienā tomēr nazis ir galvenais. Viss mans nažu arsenāls ir salasīts no dažādām uzlīmju akcijām, izpārdošanām, kaut kur vienkārši uzradušies. Ja godīgi, lielāko daļu pat neizmantoju, jo īsti nav vajadzības. “Ejošākie” ir: plānais universālais nazis – neaizstājams jebkam. Īpaši sīpolu kapāšanai un citiem smalkiem darbiem. Tad viens vidējs nazis, arī kaut kāda bezfirma, kurš der gandrīz visam, bet sīpolu caurspīdīgu nenogriezīsi. Un beigu beigās – viens garš un liels nazis, ar kuru lauzties cauri karbonādes gabalam un sašņikāt kāpostu vai milzīgu selerijas sakni. Ik pa laikam domāju, ka vajadzētu šādus trīs nopirkt “tādus labus”, bet laikam pagaidīšu, kamēr aktuālie salūzīs vai būs tik veci, ka nav vairs ko asināt. Un galu galā, arī tā kaudze ar pārējiem kaut kur jāliek. Ā, un vēl mazais mizojamais nazis, ar kuru gan nekas netiek mizots. Drīzāk tāds ērts sīku lietu sagriešanai “pret īkšķi” un jauno kartupeļu nokasīšanai.
Arī specnažu man ir maz. Ideālais mizotājs no Fiskars. Taisns, piemērots gan kreiļiem, gan labročiem, un nekustīgu asmeni.
Tad ir citrusa miziņu cakotājs. Riktīgi patīk izmantot dekorēšanai. Var ne tikai citrusu mizas smukās skaidās dabūt, bet arī gurķi vai redīsu sastrīpot.
Un trešais biežāk izmantojamais – bumbiņgriezējs. Mazāk griežu augļu bumbas, kā izmantoju ābolu seržu izņemšanai. Perfekti un skaisti no ābola pusītes tiek izgrebts tikai liekais.
Ir man bijuši arī visādi dīvainie sīpolu kapātāji ar trauciņiem, braukājošie asmeņi zaļumiem un kas tik vēl nē. nekas no tā nespēj aizstāt un pārspēt parastu nazi. Izņemot ķiploku spiedi. Tur nu laba spiede pārspēj visus nažus. Bijušais kolēģis ieteica, un līdz šim arī nav likusi vilties, IKEA 365+ VÄRDEFULL. Ja iepriekš esošajām biju pamanījusies pat kājiņas nolauzt, un gadījās, ka nespēju pat vienu daiviņu caurspiest, tad šī ir ideāla. Arī tīrīšana ļoti viegla, nav pusstundu ar zobu bakstāmo jāknibina ķiploka gabaliņi ārā no caurumiņiem.
Ja jau kapāšana un griezšana, tad arī virtuves dēlīši būs tepat. Gadu laikā esmu pieradusi lietot četrus dažādus pamatdēļus: ozolkoka maizei/maizītēm un citiem sausiem ēdieniem (plātsmaizes, bulciņas, kēksi utml), nenosakāma koka dēlis jēlajai gaļai, mini plastmasas dēlītis “aromātiskajām” lietām (sīpoliem, piemēram) un akmensmasas dēlis visam pārējam. Tagad pārlasu un saprotu, cik nepareiza materiālu izvēle, bet pierasts jau. Īpaši mazais dēlītis. Šis pāris eur vērtais izstrādājums ir lietošanā ar domu “ja nu kas, izmetīšu, nebūs žēl”. Ir arī man vairāki sīki ozola dēlīši, kas vairāk domāti pasniegšanai un kā paliktņi karstajiem cepeškrāsns traukiem – pīlēm, kuras tiek liktas galdā.
Ilgu laiku bijām bez Mikroviļņu krāsns, nesen atkal iegādājāmies – ļoti atvieglo dzīvi, ja ne visi ēd vienā laikā, ja jākausē šokolāde, sviests, popkornu uzpaukšķināt sīcis pats tagad var (mini reklāma – Blockbuster ar sviesta garšu, Depo par nepilniem 40 centiem, ir vislabākais) utt
Multikatla nav, bet ir slow cooker. Arī fantastiska lieta! Pat vistas zupa garšo citādāk. Gatavoju tur pamatā gaļas sagataves – liels klucis gaļas ar garšvielām mazā šķidruma daudzumā. Tālāk jau sadalās – pakaroni po flotski, salāti, burgeri, ar mērci, vnk šķēlēs apcepta gaļa un vēl uz sviestmaizēm liekamais. Esmu tur pat veselu vistu cepusi (uz folijas bumbiņām uzliekot tā izcepas gluži kā krāsnī, tikai ir tik gatava, ka kauliņi kopā neturas). Kartupeļi sanāk kā ugunskurā cepti (pirms tam folijā jāietin un sausā veidā gatavojas).
Nu un protams galda grils-sviestmaižu tosteris (tāds, kādu Rimi par nepilniem 30€ dabūt, ACME). Ne tikai maizes, bet arī gaļa, desiņas un mīkstie dārzeņi grilējas, ka prieks skatīties.
Nav komentēts