Siļķe kažokā

Siļķe kažokā, ja tā padomā, ir tas pats rosols, tikai bez marinētiem gurķiem un gaļas (klasiskajās rosola receptēs kā sastāvdaļas ir gan bietes, gan siļķes, arī nēģi) un sakārtots strīpiņās nevis sajaukts. Ikdienišķi, pierasti salāti, uz kuriem šoreiz gribu paskatīties nedaudz citādāk – kā skaistu svētku galda papildinājumu. Tas gan prasīs nedaudz ilgāku iepriekš sagatavošanās laiku, jo salātiem būs jānostāvās, lai griežot kārtas neizjuktu.

Katram savi šubas gatavošanas paņēmieni. Daži sastāvdaļas rīvē, daži griež kubiņos. Esmu no tiem, kas parasti griež kubiņos, turklāt kārtas lieku tik plānas, ka cauri var redzēt iepriekšējo kārtu – neesmu sajūsmā par variantiem, kad tās ir tik blīvas un biezas, ka mērce netiek cauri. Tomēr gatavojot tos kūkas formā, labāk izvēlēties stabilāku konstrukciju sastāvdaļas sarīvējot.

Siļķi vienmēr ņēmu tikai firmas Latis ražoto Matjē eļļā – tā ir bieza, trekna, bez asakām un vienmēr izcili garšīga. Pārējās man nelikās īsti lietojamas; laikam trauma no pirktajiem salātiem, kur parasti ir atrodami tikai daži zivs gabaliņi un tie paši sarkani, plāni un asakaini. Tomēr laikam ejot piedāvājums veikalos mainās, ne visur ir pieejami vienu un to pašu zīmolu produkti, tādēļ tagad izvēlos jebkuru matjē siļķi eļļā, ja to caur trauku var novērtēt. Joprojām kritēriji tie paši – bieza, balta, stingri gabali. Ja kāds ir iecienījis marinētu siļķi, arī to var lietot, tomēr marinādes skābums un asums nešķiet iederīgs visnotaļ saldajos un maigajos salātos – kontrasts ir pārāk liels.

Kā sakārtot salātus? Citi sāk kārtot ar siļķi. Es – ar mazāk izteiksmīgajām sastāvdaļām: kartupeļiem un burkāniem, lai no augšas tekošā mērce iegūtu siļķainu aromātu un nodotu to tālāk. Mērcei krējumu vajadzētu visbiezāko kāds pieejams, lai tas minimāli atsulotos un beigās visa “kūka” nebūtu dārzeņu un krējuma šķidrumu peļķē.